Autovadītāju darba un atpūtas laiks

Braukšanas laiks:

ikdienas braukšanas ilgums nedrīkst pārsniegt 9 stundas; ikdienas braukšanas ilgumu var pagarināt līdz 10 stundām divas reizes nedēļā; nedēļas braukšanas laiks nedrīkst pārsniegt 56 stundas; kopējais braukšanas laiks divās secīgās nedēļās nedrīkst pārsniegt 90 stundas.

Pārtraukumi:

pēc četrarpus stundu braukšanas, ja vadītājs nesāk atpūsties, viņam jāņem pārtraukums vismaz 45 minūtes, šo 45 minūšu pārtraukumu var aizstāt ar diviem pārtraukumiem, no kuriem viens būtu pārtraukums vismaz 15 minūtes, kam seko vismaz 30 minūšu pārtraukums; pārtraukumā vadītājs nevar braukt vai veikt citus darbus.

Ikdienas atpūta:

katrā 24 stundu periodā pēc iepriekš izmantotā ikdienas vai iknedēļas atpūtas laika transportlīdzekļa vadītājam ir jāizmanto cits ikdienas atpūtas laikposms;

ja ikdienas atpūtas laiks ilgst ilgāk par 9 stundām, bet ir īsāks par 11 stundām, tad šo ikdienas atpūtas laiku uzskata par saīsinātu ikdienas atpūtas laiku; starp jebkuriem diviem iknedēļas atpūtas laikposmiem vadītājs var izmantot ne vairāk kā trīs saīsinātus ikdienas atpūtas laikposmus; 30 stundu laikā pēc iepriekš izmantotā ikdienas vai iknedēļas atpūtas laika transportlīdzekļa vadītājam, kurš strādā ar partneriem, ir jāizmanto vēl viens ikdienas atpūtas laiks, kas ir vismaz 9 stundas; ikdienas atpūtas laikposmu var pagarināt, lai izveidotu parastu vai saīsinātu iknedēļas atpūtas laikposmu; ja vadītājs nolemj izmantot ikdienas atpūtu un saīsinātos iknedēļas atpūtas laikus ārpus transportlīdzekļa pastāvīgās glabāšanas vietas, transportlīdzekli var izmantot, ja tas ir aprīkots ar piemērotām guļamvietām katram vadītājam un transportlīdzeklis stāv.

Iknedēļas atpūta:

jebkurās divās secīgās nedēļās vadītājam ir jāizmanto vismaz:

divi parastie iknedēļas atpūtas periodi,

vai vienu parasto iknedēļas atpūtas laikposmu un vienu saīsinātu iknedēļas atpūtas laikposmu;

saīsinātā iknedēļas atpūta jākompensē ar līdzvērtīgu atpūtas laikposmu, ko nekavējoties pievieno citam vismaz 9 stundu garam atpūtas laikposmam, līdz ir pagājušas trīs nedēļas pēc attiecīgās nedēļas; jebkuru laiku, kas pavadīts ceļā uz vietu, kur transportlīdzeklis, uz kuru attiecas Regula (EK) Nr. 561/2006, neatkarīgi no tā, vai atgriežoties no šādas vietas, ja transportlīdzeklis neatrodas vadītāja mājās vai darba vietā, nav uzskatāma par atpūtu vai pārtraukumu, izņemot gadījumus, kad vadītājs atrodas uz prāmja vai vilciena un viņam ir iespēja izmantot dīvānu vai gulta; jebkuru laiku, ko vadītājs pavada, vadot transportlīdzekli, uz kuru neattiecas Regula (EK) Nr. 561/2006, dodoties uz un no transportlīdzekļa, uz kuru attiecas Regula (EK) Nr. 561/2006, ja tas neatrodas vadītāja mājās vai darba vietā, tas tiek uzskatīts par citu darbu.

Vairāk par braukšanas ilgumu, ikdienas un iknedēļas atpūtas režīmiem var uzzināt saskaņā ar spēkā esošo Lietuvas Republikas regulējumu sagatavotajā piezīmē, kurā detalizēti izskaidroti lietotie termini un sniegta papildu informācija.

Šoferu darba laiku stingri regulē likums. Mūsu rakstā mēs esam iesnieguši tikai vissvarīgāko informāciju no šīs piezīmes, tāpēc aicinām jūs iepazīties ar oriģinālajā dokumentā sniegto informāciju! Pievērsiet uzmanību tam, kā atšķiras viena vai divu vadītāju kopējais darba un atpūtas laiks. Tāpat ņemiet vērā, ka šī informācija var mainīties, mainoties likumiem un laika uzskaites praksei. Tāpēc ir ļoti svarīgi sekot līdzi jaunākajām izmaiņām un iepazīties ar jauno regulējumu, ja tas tiktu pieņemts.